top of page

BEVINDU HUSI DIRECTÓR

Bevindu husi diretór
20201125_155828_edited.jpg

Benvindu ba Instituto Católico para a Formaҫão de Professores (ICFP), Baucau, Timor-Leste, Instituto Ensinu Superiór ida ne’ebé hetan akreditasaun tomak hosi Ajénsia Nasionál ba Avaliasaun no Akreditasaun Akadémika (ANAAA) no ne’ebé mak komprometidu atu forma profesór ba eskola ensinu primária no junior sekundáriu ba distritu sanulu resin tolu iha Timor-Leste.


ICFP oferese Baxarelatu tinan tolu kona-ba programa Ensinu no Programa Lisensiatura, kualifikasaun aas liu ne’ebé bazeia ba peskiza. Prinsipalmente ICFP nia estudante sira hetan treinamentu atu hanorin kurríkulu ofisiál eskola Timor-Leste nian. Kuaze dosente sira hotu hosi ICFP mesa Timoroan sira ne’ebé mak kompleta ona sira nia estudu Mestradu iha Edukasaun.

Iha tradisaun katólika, no étika edukativu Marista nian, Institutu ne 'e hakarak forma estudante ida-idak, liu husi integra sira nia intelektuál, étiku, relijioza no moris espirituál liu husi programa no servisu oioin. ICFP nia estudante sira, ho tulun hosi sira-nia profesór sira, halo esforsu atu sai edukadór exelente.

ICFP nu’udar komunidade ida ksolok nian iha ne’ebé disiplina pesoál onestidade, respeitu ema seluk atitude pozitivu, no kompromisu ba objetivu sira, iha valór komún.

ICFP nia estudante aprende katak hanorin ne’e vokasaun kmanek ida ne’ebé dedikadu no katak dezenvolvimentu ba sira-nia alunu sira, liu hosi estratéjia ensinu-aprendizajen no seguru, jestaun diak, ambiente aprendizajen, tenke sai foku ba sira-nia abordajen ba edukasaun.

Ohin loron, graduadu sira hosi ICFP bele hetan iha eskola Katóliku no Governu nian iha nasaun laran tomak no balun iha pozisaun sira ne’ebé relasiona ho edukasaun iha Departamentu Governu, ONG sira, no negósiu sira. Dadaun ne’e ICFP iha graduadu liu ona 650. 

Sítiu ICFP nian ho objetivu atu, fó vizaun komprensivu kona-ba Institutu nia objetivu no programa sira no fornese sentidu espíritu de família, dedikadu ba serbisu, no optimismu ne’ebé halo parte iha Institutu nia vida loro-loron.

Atu hatene liu tan kona ba informasaun halo favor sente livre atu kontaktu Institutu

Yours sincerely

Ir_Paul_Digital_Signature.png

Br Paul Gilchrist, fms

Director

ICFP NIA LOGO

ICFP nia logo
Institute Logo.png

Instituto Católico para a Formação de Professores ninia Logo fo importansia ba realidade katak Instituisaun ida ne’e Timoroan nian. Símbolu logo nian mak hanesan tuir mai ne’e:

  • Eskudu reprezenta Governu Timor-Leste

  • Krús no Bibi-Rusa reorezenta Dioceze Baucau

  • Fitun mutin nabilan no fitun iha Bandeira Timor-Leste ne’e somboliza Na’in Feto, ne’ebé nu’udar fitun tasi nian-no sinál protesaun dame nian.

  • Fitun osan-mean reprezenta Loro-matan ne’ebé sa’e, nu’udar símbolu ba roman foun no moris foun.

  • Pontu kinur sanulu-resin tolu reprezenta distritu sanulu-resin tolu iha Timor-Leste.

  • Símbulu Maristas nian iha sentru do eskudu reprezenta Irmãos Maristas ho sira nia Leigos nia disponibilidade iha mundu tomak: “Fuan ida ne’ebé laiha rai-ketan”.

  • Fundu azul pálido ne’e reprezenta lalehan azul Timor-Leste nian.

  • Fundu azul hale’u símboliza tasi ne’ebé hadulas Timor-Leste.

  • Livru ne’ebé ho nia kobertura matak reprezenta joven sira nia aprendizajen no sira nia esperansa no dame ba ema hotu iha Timor Leste. 

VIZAUN & MISAUN

Vizaun & Misaun

VIZAUN

Instituto Católico para a Formação de Professores maka Instituisaun Timór Lorosa’e ida ne’ebé komprometidu ba formasaun profesór eskolár sira (Ensino Báziku … tinan 1-9 ba distritu sanulu resin tolu hotu iha Timór Lorosa’e. Nia iha foku espesífiku atu forma profesór profisionál sira ne’ebé kualifikadu tomak iha ambiente ida ne’ebé hetan influénsia hosi valór sira Jezús nian no evanjellu sira. 

Institutu ne’e foka ba konvida ninia estudante sira atu envolve tomak iha prosesu edukasionál ida ne’ebé sei fó kbiit ba estudante ida-idak atu sai líder iha área edukasaun primária iha tinan hirak tuirmai.

Institutu iha kompromisu atu hasa'e abilidade sira ne'ebé esensiál ba ensinu no aprendizajen ho kualidade ho kontestu aprosimasaun ida ne'ebé sentradu iha estudante duké sentradu iha konteúdu. Ami nia modelu maka atu la'o ho jentil maibé metin ho estudante sira iha sira nia hanorin no aprendizajen.

Institutu ne'e iha kompromisu atu envolve estudante sira ho kriativu liuhosi esperiénsia aprendizajen prátika sira iha sira nia esplorasaun moris nian no aprendizajen abilidade sira-ne'e iha numerasaun no alfabetizasaun ne'ebé sei loke ba sira mundu foun ida tomak hosi hanoin krítiku no kestionamentu ne'ebé maka importante tebes atu sai ema ida ne'ebé serve, liuliu servisu edukasionál, iha sira nia komunidade. Fó kbiit ba estudante ida-idak atu sai envolve tomak iha sira nia aprendizajen rasik maka xave atu sai ema ida ne'ebé serve.

Institutu ne'e iha kompromisu atu permite nia estudante sira atu dezenvolve kualidade sira ne'ebé sei fó kbiit ba sira atu "sai sidadaun di'ak no sarani di'ak" (Saint Marcellin Champagnat). Ida husi kualidade sira-ne'e maka domin jenuínu ba estudante sira: "Atu eduka foin-sa'e sira tenke hadomi uluk sira, no hadomi sira hotu hanesan" (Saint Marcellin Champagnat).

MISAUN

Instituto Católico para a Formação de Professores maka Instituisaun Timor Lorosa'e nian ne'ebé kompromete ba formasaun profesór eskola nian [Ensino Basico] ba distritu sanulu resin tolu hotu iha Timor Lorosa'e. Nia iha foku espesífiku atu forma profesór profisionál sira ne’ebé kualifikadu tomak iha ambiente ida ne’ebé hetan influénsia husi valór sira Jezús nian no evanjellu sira iha kontestu Fiar Katólika no kultura Timór Lorosa’e nian.

Institutu ne’e foka atu konvida ninia estudante sira atu envolve tomak iha prosesu edukasionál ida ne’ebé sei fó kbiit ba estudante ida-idak atu sai líder iha área edukasaun [Ensino Basico] iha tinan hirak tuirmai, no líder iha sira-nia komunidade lokál rasik nia laran.

Institutu iha kompromisu atu hasa'e abilidade sira ne'ebé esensiál ba ensinu no aprendizajen ho kualidade ho kontestu aprosimasaun ida ne'ebé sentradu iha estudante duké sentradu iha konteúdu. Ami nia modelu maka atu la'o ho jentil maibé metin ho estudante sira iha sira nia hanorin no aprendizajen.

Institutu ne'e iha kompromisu atu envolve estudante sira ho kriativu liuhosi esperiénsia aprendizajen prátika sira iha sira nia esplorasaun moris nian no aprendizajen abilidade sira-ne'e iha numerasaun no alfabetizasaun ne'ebé sei loke ba sira mundu foun ida tomak hosi hanoin krítiku no kestionamentu ne'ebé maka importante tebes atu sai ema ida ne'ebé serve, liuliu servisu edukasionál, iha sira nia komunidade. Xave atu sai ema ida ne'ebé servisu maka atu fó kbiit ba estudante ida-idak atu sai envolve tomak iha sira nia aprendizajen rasik.

Institutu komprometidu atu sai faru ida ba avansu kualidade kurríkulu no edukasaun Timor Leste nian ho povu, Igreja no nasaun. Ida-ne'e iha kompromisu atu avansa kultura lideransa nian iha nasaun.

Institutu ne'e iha kompromisu atu permite nia estudante sira atu dezenvolve kualidade sira ne'ebé sei fó kbiit ba sira atu "sai sidadaun di'ak no sarani di'ak" (Saint Marcellin Champagnat). Ida husi kualidade sira-ne'e maka domin jenuínu ba estudante sira: "Atu eduka foin-sa'e sira tenke hadomi uluk sira, no hadomi sira hotu hanesan" (Saint Marcellin Champagnat).

​Istória

ISTÓRIA

Kanonizasaun husi Saint Marcellin Champagnat, Fundadór husi Irmaun Marista sira, iha Abril 1999, sai hanesan katalizadór ba Provínsia Melbourne (agora parte husi ‘Provínsia Fitun Tasi nian’ ne'ebé inklui Irmaun sira ne'ebé serbisu iha nasaun 11) hodi hahú Projetu Kanonizasaun ida ne'ebé reflete lema Marcellin Champagnat ne'ebé deskreve katak “ baliza sira”.

Iha inísiu tinan 2000 Irmaun sira, simu konvite husi Bispu Basilio do Nascimento, Dioseze Baucau, hodi foti inisiativa Dioseze nian hodi estabelese fatin formasaun profesór iha Baucau, Timor Lorosa’e.

Wainhira Irmaun sira uluk mai Timor Loro Sa’e iha loron 1 fulan Setembru tinan 2000; Br Mark Paul (Austrália), Br Manuel da Silva [Portugal], no Br Canute Sheehan (Austrália), sira hetan konfrontu ho destruisaun jeneralizada no intensionál ne’ebé akontese iha Timor Lorosa’e tomak hafoin votasaun a favor ba nasaun ne’e nia independénsia.

Iha semana tolu de’it hafoin votasaun, okupante sira, ezérsitu Indonézia, no sira-nia apoiante sira, estraga nasaun nia infraestrutura sosiál no kapitál tomak bazikamente husik nasaun tomak iha rai-rahun no ahu-ruin. Kaos ne'e para de'it bainhira forsa militár sira hosi Austrália no nasaun sira seluk to'o iha fatin akontesimentu.

Nu’udar pontu partida ba Koléjiu Profesór sira nian, Irmaun sira no voluntáriu sira husi Austrália, Portugál, Brazil no Timór Lorosa’e estabelese komisaun diretiva ida. Sira nia resposta dahuluk maka atu fornese orientasaun ba profesór barak ne'ebé laiha kualifikasaun ne'ebé prenxe ona lakuna ne'ebé husik hela hosi profesór Indonézia sira ne'ebé atu sai. Maioria husi sira laiha esperiénsia hanorin no koñesimentu edukasionál. Servisu barak maka oferese, inklui jestaun klase nian, fízika, biolojia, lideransa edukasionál ba diretór sira, programa rezolusaun no rekonsiliasaun konflitu nian, no enkoraja kriasaun ba ajuda ensinu nian, uza materiál lokál sira.

Iha tempu hanesan komisaun esplora lojístika sira atu harii Koléjiu Profesór Katóliku ida iha ambiente ida ne'ebé edukasaun tersiáriu pratikamente la eziste. Felizmente, Profesora Gabrielle McMullen, Pro-Vice Chancellor Asuntu Akadémiku, iha Universidade Katólika Austrália (ACU) mai tulun sira. Nia maka responsavel ba kriasaun baze sira hodi harii Institutu ho Programa Lisensiatura ida. Nia kolega sira, Profesór Jude Butcher (C.F.C.) Xefe Edukasaun Kampus Strathfield no Profesór Tony D’Arbon (F.M.S.) Lideransa Eskola Edukasaun Kampus ACU Strathfield hafoin ne'e administra detalle sira hodi asegura katak Koléjiu Profesór Katóliku ida sei sai realidade.

Iha Jullu 2002 Sra. Margie Beck, hetan destakamentu hosi ACU, hetan knaar atu lidera dezenvolvimentu kursu jerál ba saida maka sei sai "Instituto Católico para Formação de Professores" (Institutu Katóliku ba Formasaun Profesór sira-nian). Nia fila hikas ba Timor Lorosa’e iha Fevereiru 2003 hodi hahú preparasaun ba programa Lisensiatura Ensinu nian ho hanoin ida atu rejista estudante dahuluk iha fulan Setembru tinan ne’ebé hanesan. Nia mantein iha knaar nu'udar Vise-Diretora, Garantia Kualidade, ba tinan ruanulu tuirmai, to'o Maiu 2022. Abertura formál Institutu Katóliku ba Formasaun Profesór sira nian akontese iha Novembru 2003.

Fasilidade fíziku orijinál sira Institutu nian inklui sala-de-aula Dioseze nian no uma aluga lubuk ida. Kuadru dosente ne’e kompostu husi voluntáriu sira husi Austrália, Nova Zelándia, Brazíl ho pesoál Timor Leste ne’ebé aprende iha servisu fatin nu’udar tutor. Hahú husi ne’ebá, iha ona prosesu ‘Timorizasaun’ tomak iha Institutu nia laran no ohin loron dosente hotu-hotu mesak timoroan. Pozisaun responsabilidade hotu-hotu, exesaun ba Diretór, mós timoroan.

Iha inísiu, dezenvolvimentu profisionál ba pesoál sira sai hanesan foku prinsipál ida no iha Marsu 2004 Profesór Peter Sheehan, Vise-Reitór ACU nian, ho laran-luak harii fundu ida ba pesoál profesór sira hodi permite sira atu estuda Mestradu sira iha Austrália. Membru na'in lima dahuluk hosi ekipa dosente nian gradua ho sira nia Mestradu iha Edukasaun iha 2011 no na'in lima seluk iha 2012. To'o 2024, funsionáriu na'in sanulu-resin-ualu hetan ona grau sira-ne'e. Ironikamente Governu Timor la rekoñese kualifikasaun hirak ne’e to’o Fevereiru 2020.

Maioria estudante ICFP mai husi komunidade sosio-ekonómiku ne’ebé ki’ik tebes no laiha rekursu finanseiru atu hala’o estudu tersiáriu. ICFP iha sorte atu hetan laran luak husi doador barak iha Australia ne’ebe tulun estudante ICFP liu husi fornesimentu bolsu estudu.

Konsekuénsia husi sira-nia laran-luak sei sente husi jerasaun ba jerasaun, no benefisiáriu sira mak foin-sa’e sira ne’ebé sei iha oportunidade atu asesu ba edukasaun pozitivu iha kuidadu graduadu ICFP nian.

Iha ambiente finanseiru ne'ebé frajil, finansiamentu ba kustu operasionál sira Institutu nian sai hanesan dezafiu konstante ida. Maibé, iha tinan hirak nia laran, hosi tempu ba tempu, ICFP konsege atrai finansiamentu signifikativu hosi Uniaun Europeia, Caritas Suésia, Caritas Austrália, UNESCO, Manos Unidas (España), Governu Austrália no Nova Zelándia, Komisaun Nasionál Edukasaun Katólika (Austrália), Fundasaun eMergeria (Swecia), Germania (Sergenia), Mis Lenity (Austrália) no Eskola Katólika no Independente barak iha Austrália. Ba futuru ida ne’ebé sustentável, ne’e hanesan dezafiu ida ne’ebé la’o hela ba ICFP atu kontinua atrai doadór foun sira.

Revizaun esterna sira foin lalais ne'e hosi Ajénsia Nasionál ba Avaliasaun no Akreditasaun (ANAAA) no Misereor, doadór prinsipál ida, sai pozitivu tebes no indika katak ICFP nia graduadu sira maka profesór sira ne'ebé susesu tebes no buka hosi eskola sira Governu nian no naun-Governu nian.

Xave ba susesu ICFP nian mak kualidade husi kursu sira ne’ebé oferese; implementasaun metodolojia hanorin ida ne'ebé hatán ba nesesidade estudante sira nian, akompaña funsionáriu sira iha dezenvolvimentu étika serbisu ida ne'ebé produtivu, amigavel no efetivu ne'ebé inklui foku partikulár ida ba bem-estar estudante sira nian, ekuidade jéneru no ambiente seguru ba estudante sira no funsionáriu sira.

Istória kontinuasaun Instituto Católico para a Formação de Professores mak istória ida ne’ebé enkapsula espíritu “Fuan ida ne’ebé la hatene limite”. Ida-ne'e maka istória ida ne'ebé evolui kona-ba Timor-Lorosa'e sira ne'ebé komprometidu hakarak halo diferensa iha sira nia dezafiu atu hamriik hosi pasadu violentu ida.

Ida-ne'e istória ida kona-ba Timor Lorosa'e sira ne'ebé hetan kbiit atu simu dezafiu sira lideransa edukasionál nian iha Institutu nia laran, no sosiedade luan liu. Istória ida kona-ba esperansa no moris-hi'as.

Organizasaun

ORGANIZASAUN

Governador koléjiu ne’e mak Bispu Baucau. Bispu delega administrasaun koléjiu nian ba Irmaun Marista sira, Inspetoria Austrália nian.

Protesaun labarik

PROTESAUN LABARIK

Institutu iha kompromisu atu asegura katak ema hotu-hotu iha hahalok apropriadu ho labarik sira no ema vulneravel sira seluk ne'ebé hetan kontaktu ho ema sira-ne'e iha Institutu nia laran ka liur. ICFP iha kompromisu atu proteje seguransa no bem-estar labarik sira no ema vulneravel sira seluk ne’ebé partisipa iha Institutu nia programa no atividade sira ne’ebé iha relasaun, tantu iha kampus laran ka fora, ka uza fasilidade kampus nian ba atividade sira inklui, maibé la limita ba, esperiénsia profisionál no atividade akadémika, peskiza no desportu nian iha li’ur Institutu nian. 

Nune’e ICFP tuir hela polítika ida ne’ebé rigorozu tebes ba Protesaun Labarik no Ema Vulneravel ne’ebé ita-boot sira bele konsulta tuir mai.

©2024 by ICFP IT officer

bottom of page